10 iemesli, lai atrādītu jaunos skriešanas apavus

Skriešana – lielisks bezmaksas veids, kā labi izskatīties, būt veselam un dzīvespriecīgam. Turklāt, skriešanai nav vajadzīgas dārgas iekārtas vai speciāla nodarbību vieta. Viss, ar ko jāapbruņojas – sporta apavi, sporta tērps un iela. Skriešana ārā iespējama teju trīs sezonas gadā.

Tā ir efektīva metode saslimšanu profilaksē un ārstēšanā. Pati par sevi skriešana nav medikaments vai panaceja, taču tās netiešā iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, indokrīno, kā arī sirds-asinsvadu sistēmu sniedz labvēlīgu efektu visam organismam kopumā.

Tātad, tiksim galā, kādu pozitīvu rezultātu skriešana var mūsu organismam sniegt.

1. Skriešana palielina sirds un asinsvadu iespējas

Skriešanas laikā tiek trenēti sirds muskuļi. Tas nozīmē, ka sirds top spēcīgāka un izturīgāka.

2. Skriešana palielina skābekli asinīs

Caur trenētu sirdi viena cikla laikā iziet krietni lielāks asins daudzums, kā caur netrenētu. Tas nozīmē, ka, palielinoties asins plūsmai, palielinās arī skābekļa vielmaiņa. Un visi audi un orgāni tiek apgādāti ar vairāk asinīm, kas bagātināti ar skābekli un uzturvielām.
Skriešana
3. Skriešana, kā lielisks veids cīņā ar nervu saspringumu

Stress un nogurums dienas laikā uzkrāj sadales produktus – tas kļūst par slābenuma un pārguruma iemeslu. Lai izvairītos no noguruma, nepieciešams cītīgi svīst – ar šo uzdevumu lieliski tiek galā skriešana.

4. Ilgstošas slodzes laikā asinīs tiek aktivizēts laimes un prieka hormons

Hormons endorfīns, kurš vēl tiek saukts arī par „laimes hormonu”, ilgstošas trenēšanās laikā palielina asinīs savu koncentrāciju. Kā mēdz teikt, paveras otra elpa un tiek izjusta viegla eiforija. Depresija un sasprindzinājums tai pat laikā pazūd bez pēdām.
Skriešana

 

5. Skriešana palielina prāta aktivitāti

Skriešanas laikā šķietami neatkožamu uzdevumu risinājumi bieži vien rodas paši par sevi. Tas notiek tāpēc, ka aktīvas trenēšanās laikā asinis tiek aktīvi apgādātas ar skābekli, palielinās vielmaiņa – šie procesi ietekmē aktīvāku centrālās nervu sistēmas un smadzeņu darbības funkcionēšanu.

6. Sistemātiskas skriešanas nodarbības uzlabo imunitāti

Regulāras skriešanas laikā asinīs kāpj eritrocīti un hemoglobīns – tādējādi tiek stiprināta organisma nervu sistēma.
Skriešana

7. Skriešana cīnās ar švaku holesterīna līmeni un samazina svaru

Sistemātiskas skriešanas laikā asinīs krīt kaitīgā holesterīna līmenis, tiek uzlabota zarnu motorika, paātrinās metabolisms un paaugstinās vielmaiņa. Kopumā tas veicina tievēšanu un ķermeņa masas normalizāciju.

8. Skriešana uzlabo cilvēka bioritmus

Nodarboties ar skriešanu drīkst jebkurā laikā, jo tādējādi tiek uzlabots tava bioloģiskā pulksteņa darbs. Piemēram, no rītiem, kad asinīs ir vērojama paaugstināta hormonu koncentrācija, skriešana kļūs par dabisku iesildīšanās veidu, lai palīdzētu organismam atgriezt līdzsvaru un noskaņoties produktīvam darbam visai dienai. Skriešana pēc garās darba dienas, vakarā, ļaus noņemt sasprindzinājumu, relaksēties, samazināt apetīti un cieši aizmigt.
Skriešana

 

9. Skriešana pozitīvi ietekmē aknas un nieres

Petījumi pierāda, ka regulāra skriešana ļauj pozitīvi ietekmēt aknu audu reģenerāciju. Tāpat notiek labvēlīga ietekme arī uz nierēm: skriešanas laikā no tām tiek noņemts sasprindzinājums, tādējādi uzlabojot to funkcionēšanu.

10. Regulāra skriešana uzlabo balsta un kustību aparāta funkcionēšanu

Ja cilvēks necieš no locītavu un mugurkaula problēmām, skriešana balsta un kustību aparātu var ietekmēt tikai un vienīgi pozitīvi. Iesildīšanās veicinās stagnācijas novēršanu locītavās, sniegs organismam sava veida atspērienu jaunu šūnu un audu atjaunošanai un augšanai. Personām senioru vecumā skriešana vieglā tempā vai ātra soļošana ir īpaši nozīmīga – tie veicinās deģeneratīvās izmaiņas locītavās un muskuļaudos.

Atstāt komentāru

Komentāri pie raksta parādīsies tikai pēc apstiprinājuma

* Noteikti aizpildi